aizzelt
aizzelt parasti 3. pers., -zeļ, pag. -zēla; intrans.
1.Iesākt zelt.
PiemēriTikko aizzēlis tīrums.
- Tikko aizzēlis tīrums.
- Šad tad gar acīm aizlocījās vāji aizzēlušas rudzu druviņas.
2.Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
PiemēriTaka aizzēlusi.
- Taka aizzēlusi.
- Atkarībā no augšanas apstākļiem izcirtumi aizzeļ ar graudzālēm, grīšļiem,.. viršiem un citiem augiem..
Avoti: 1. sējums