aizzibēt
aizzibēt parasti 3. pers., -zib, pag. -zibēja; intrans.
Ļoti ātri attālināties.
Piemēri..viņas [meitenes] plikās pēdas aizzibēja pa saules sakarsēto smilšu jomu.
- ..viņas [meitenes] plikās pēdas aizzibēja pa saules sakarsēto smilšu jomu.
- ..Kristīne ragaiņus [aļņus] ir manījusi tikai pa lielu, lielu gabalu aizzibam garām.
- pārn. Nepārvarami spēki rāva viņu uz priekšu, dienas aizzibēja kā asas klinšu radzes..
Avoti: 1. sējums