Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizzēģelēt
aizzēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriĶīšezera krastā viņi sēdās jahtā un, uzvilkusi balto vēj'autu [buru], aizzēģelēja selgā.
Avoti: 1. sējums