atzveltnis
atzveltnis -ņa, v.
Atzveltnes krēsls. Neliels dīvāns ar atzveltni.
PiemēriAtlaisties aizveltnī.
- Atlaisties aizveltnī.
- ..[Lielvīrs] nosēdās iemīļotajā atzveltnī un aizkūpināja pīpi, pie kuras pēdējos gados bija pieradis.
- Uz skatuves melno samta drapēriju fonā stāvēja veclaicīgs atzveltnis..
- sal. Arvienu tālāk gāju laukā,.. Es ieslīdēju katrā augā, Es biju katrā kukainī, Un lietus brāzienos un aukā Es gulēju kā aizveltnī.
Avoti: 1. sējums