uzsvilpt
uzsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu; intrans.
1.Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
PiemēriUzraugs: Kad būsim tur tikuši galā un viss būs norisinājies, kā paredzēts, tad Uška tev uzsvilps un tu nāksi mums palīgā.
- Uzraugs: Kad būsim tur tikuši galā un viss būs norisinājies, kā paredzēts, tad Uška tev uzsvilps un tu nāksi mums palīgā.
- «Tiklīdz jūs būsiet to izdarījuši, divas reizes uzsvilpiet.»
- ..viņš pamanīja divus pusaudžus, kas netālu klaiņoja. Viņš uzsvilpa, pamāja ar roku, tie negribīgi slāja šurp.
- Viņš iesēdās ratos un uzsvilpa zirgam. Kārlis tikpat kā nelietoja pātagu.
1.1.trans.
PiemēriElmārs.. ieraudzīja draugu un uzsvilpa pieņemto pazīšanās sveicienu - trīs stieptus svilpienus..
- Elmārs.. ieraudzīja draugu un uzsvilpa pieņemto pazīšanās sveicienu - trīs stieptus svilpienus..
2.Iesākt svilpt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
PiemēriAndram ziņkāre taisni dega, bet viņš bij par lepnu to izrādīt,.. vienaldzību tēlodams, mēģināja pat uzsvilpt, tikai tas nu gan lāgā nevedās.
- Andram ziņkāre taisni dega, bet viņš bij par lepnu to izrādīt,.. vienaldzību tēlodams, mēģināja pat uzsvilpt, tikai tas nu gan lāgā nevedās.
Avoti: 8. sējums