aizvērpties
aizvērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās; refl.
Iesākties (par domu, sarunu).
PiemēriMāte taču vienmēr traucēja viņu domāt to garo, neatšķetināmo domu pavedienu, kurš no pat pavasara bij aizvērpies.
- Māte taču vienmēr traucēja viņu domāt to garo, neatšķetināmo domu pavedienu, kurš no pat pavasara bij aizvērpies.
- Domas pamazām kļuva gurdākas, kūtrākas. Aizvērpās vēl kāds pavediens, notrūka. Apziņas tēli sāka tīties miglā..
- Mūsu saruna.. īsti neaizvērpās - kā jau svešiniekiem, kas viens otram neuzticas.
Avoti: 1. sējums