Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spunde
spunde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
Piemēri..Mellups un Plītē ienesa alus muciņu, Zvans pieteicās atraut spundi.
  • ..Mellups un Plītē ienesa alus muciņu, Zvans pieteicās atraut spundi.
  • Tenis: Atkal vienai alus mucai izsita spundi.
  • Kad sāka plaukt lapas [bērziem], teknīti izrāva un urbumu aizsita ar sausu, cietu spundi..
Stabili vārdu savienojumiSpundes caurums.
1.1.Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Piemēri«Visa pasaule smejas, ka mani par mūku gribot pārvērst, ka mani mucā turot un pa spundi barojot!»
  • «Visa pasaule smejas, ka mani par mūku gribot pārvērst, ka mani mucā turot un pa spundi barojot!»
Avoti: 7-2. sējums