spunde
spunde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
Piemēri..Mellups un Plītē ienesa alus muciņu, Zvans pieteicās atraut spundi.
Stabili vārdu savienojumiSpundes caurums.
1.1.Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Piemēri«Visa pasaule smejas, ka mani par mūku gribot pārvērst, ka mani mucā turot un pa spundi barojot!»
Avoti: 7-2. sējums