Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižoties
dižoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Lielīties, lepoties.
PiemēriKlāriņa un Frīda, jaunajos ģērbos un cepurēs dižodamās, grozījās pa sētu.
1.1.pārn. Par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā).
PiemēriParasti tēviņš dižojas ar sava ķermeņa krāsainajām daļām.
2.Dīžāties.
PiemēriZvejnieka zirgs.. sāka dižoties ar visu vezumu.
Avoti: 2. sējums