papūlēties
papūlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
PiemēriPapūlēties ierasties laikā.
- Papūlēties ierasties laikā.
- Papūlēties apslēpt savu izbrīnu.
- Māju mežā, ja labi papūlētos, es galu galā uzceltu gan..
- Nākamās nedēļas sākumā mums ar Maldu atkal pie tramvaju pieturas bija satikšanas. Šoreiz, protams, papūlējos ierasties pirmais.
- «Ja tu no Mīces Knospiņas spētu iztaisīt īstu cilvēku - tad ir vērts papūlēties.»
Avoti: 6-1. sējums