papurināt
papurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet purināt.
PiemēriOlavs pastiepj roku, papurina zaru, un baltas pārslas birst pāri Klintas pleciem un rokām.
- Olavs pastiepj roku, papurina zaru, un baltas pārslas birst pāri Klintas pleciem un rokām.
- ..bataljona komandieris.. rokas uz muguras salicis, staigā gar sava ešelona vidu turp un atpakaļ, reizēm papurinādams savu sirmo bārdu..
- Dafne papurināja slapjos matus, un saulē zvīļojošās ūdens lāses apvija mirdzošu kroni ap viņas galvu.
- «Bet laisties pa straumi lejup jāteniski uz viena paša baļķa.., - vai tu uzdrīkstētos?» Imants nerimās. - «Es? Nē!» Anatols papurināja galvu.
Stabili vārdu savienojumiPapurināt (arī pakratīt) galvu.
- Papurināt (arī pakratīt) galvu — Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
1.1.Purinot patīrīt.
PiemēriPapurināt putekļaino segu.
- Papurināt putekļaino segu.
Avoti: 6-1. sējums