papukstēt
papukstēt -pukstu, -puksti, -pukst, pag. -pukstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
2.sar. Neapmierināti pateikt, izteikt.
PiemēriRoberts ar Lidiju pastāvēja vēl brītiņu, papukstēja drusku un beidzot gāja prom.
- Roberts ar Lidiju pastāvēja vēl brītiņu, papukstēja drusku un beidzot gāja prom.
- Beidzot viņas uzdūrās pieliekamajam, kam priekšā karājās paprāva atslēga. Brītiņu papukstējušas, viņas atkāpās šī neieņemtā cietokšņa priekšā.
- Vīri jau reizēm papukstēja, bet, līdzko tika atgādināts, ka te strādājam savām sievām, māsām, darbabiedrenēm, tad jau viss atkal bija kārtībā.
Avoti: 6-1. sējums