aizsāpēties
aizsāpēties parasti 3. pers., -sāpas, pag. -sāpējās; refl.
Iesākt sāpēt. Īsu brīdi sāpēt. biežāk Iesāpēties.
PiemēriMan aizsāpējās zobs.
- Man aizsāpējās zobs.
- ..[akmens] trāpījis pašam sviedējam pa roku; - roka dikti [stipri] aizsāpējusies.
- Spilvens lieca kaklu kāsī...kakla dzīslas aizsāpējās kā grieztas.
- pārn. ..pa debesu augstumiem aizšāvās vanags bultas ātrumā. Klāvs noskatījās putna lidojumā, un viņa sirds aizsāpējās skaudrā, dedzinošā.. sajūtā.
Avoti: 1. sējums