aizžuburot
aizžuburot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
PiemēriOzols aizžuburojis līdz mājas sienai.
- Ozols aizžuburojis līdz mājas sienai.
- pārn. Torņakalns aizžuburo uz visām pusēm neskaitāmās ielās un ieliņās.
Avoti: 1. sējums