akacis
akacis -ča, v.
1.Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
PiemēriIestigt akacī.
- Iestigt akacī.
- Ar laiku varbūt aizaugs arī viss ezers un viņa vietā kūlos sūneklis, šur tur pavērdams pa kādam murdošam akacim.
- ..[Zenta] gāja uz priekšu, bet pazaudēja līdzsvaru un iekliedzās...Zem kājām bija pazudusi zeme, un tās vietā burbuļoja purva akacis.
- ..brūns un viltīgs gulēja Lielais purvs. Zem tā pievērtajiem sūnu plakstiem vienmēr zibēja ļaunas un rāvainas akaču acis, kas savos dziļumos labprāt ievilinātu vienu otru neuzmanīgu ogotāju vai sēņotāju.
- pārn. ..Pāri dūksnājiem, nāves akačiem Neiet sējējiem, neiet pļāvējiem!
1.1.Dziļa bedre upē vai ezerā.
PiemēriGauja te izskalojusi atvarus un akačus, lielākas un mazākas iedobes, kur dziļums no viena metra pavisam negaidot nokrīt līdz četriem un vairāk metriem..
- Gauja te izskalojusi atvarus un akačus, lielākas un mazākas iedobes, kur dziļums no viena metra pavisam negaidot nokrīt līdz četriem un vairāk metriem..
Avoti: 1. sējums