akadēmisms
akadēmisms -a, v.; parasti vsk.
1.Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
PiemēriIeslīgt akadēmismā.
- Ieslīgt akadēmismā.
2.Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
Piemēri..[mākslinieka] gleznotie portreti.. radīja šajā disciplīnā jaunas, mākslinieciski augstvērtīgas kategorijas un atrāva to no konvencionālā akadēmismā.
- ..[mākslinieka] gleznotie portreti.. radīja šajā disciplīnā jaunas, mākslinieciski augstvērtīgas kategorijas un atrāva to no konvencionālā akadēmismā.
- ..[komponista] jaunradē jūtam zināmu akadēmismu un atturību melodikas veidošanā, tai dažos gadījumos trūkst sirsnības, siltuma.
Avoti: 1. sējums