akcentēt
akcentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.val. Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
PiemēriAkcentēt vārda pirmo zilbi.
- Akcentēt vārda pirmo zilbi.
- Loģiski akcentēts vārds.
1.1.mūz. Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
PiemēriDziedot no izelpas ilguma atkarīgs nepārtraukta dziedājuma ilgums,.. ar pēkšņiem elpas sitieniem izveidojas akcentēts dziedājums..
- Dziedot no izelpas ilguma atkarīgs nepārtraukta dziedājuma ilgums,.. ar pēkšņiem elpas sitieniem izveidojas akcentēts dziedājums..
2.Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu – rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
PiemēriAkcentēt savu domu.
- Akcentēt savu domu.
- Akcentēt mācību vielā svarīgāko.
- Asi akcentēts ritms.
- Akcentēt gleznā kompozīcijas centru.
- Īsajos apskatos Beļinskis vispārējos vilcienos sniedz [literāra] darba raksturojumu, allaž akcentējot kādu vienu satura, formas vai pašas dzīves jautājumu, ko izvirza apskatāmā grāmata.
- Lai mīlas uzvarai [lugā] piešķirtu jo spožu mirdzumu, akcentēta pretspēka - naida izpausme.
- Partikulu kopas "nu gan" un "gan nu" akcentē gan atsevišķas teikuma daļas, gan arī visa teikuma saturu."
Avoti: 1. sējums