akcents
akcents -a, v.; parasti vsk.
1.val. Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Uzsvars.
PiemēriLatviešu valodā vispārināts pirmās zilbes akcents.
1.1.Vārda izcēlums (vārdu grupā, teikumā u. tml.).
PiemēriLoģiskais akcents.
1.2.mūz. Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
PiemēriSākuma akcents.
2.Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
PiemēriStāstam ir problēma, idejisks akcents.
3.Tas, ar ko izceļ (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
PiemēriKinoteātros galvenais telpiskais akcents - zāles būvķermenis arhitektoniski dominē pār visu ēku.
4.Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
PiemēriNo.. sīkām atšķirībām starp divu valodu it kā līdzīgu skaņu izrunu veidojas nacionālais tipiskais akcents.
Avoti: 1. sējums