iebubināties
iebubināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inā-jās; refl.
Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
PiemēriZirgs iebubinājās un ēda tālāk.
- Zirgs iebubinājās un ēda tālāk.
- Tuvojoties strautam, zirgi iebubinājās.
- ..blakus namiņam nojumē iebubinās zirgi.
Avoti: 3. sējums