uzkvēlot
uzkvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Iesākt kvēlot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
PiemēriSkals uzkvēlo un nodziest.
- Skals uzkvēlo un nodziest.
- Nu uzkvēloja lāpas un vairs neapdzisa.
- Ogles atkal uzkvēloja.
- pārn. «Jā, noteikti mēs esam tikušies,» Antonam smadzenēs uzkvēlo kāda sīka dzirkstele. «Tikai kad un kur?»
- pārn. Tu man raitā rītā saki Tādus vārdus, tādu ziņu, Ka es augsti uzkvēloju Tā kā ugunssarga tornis..
Avoti: 8. sējums