smeldze1
smeldze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
PiemēriSajust mugurā smeldzi.
- Sajust mugurā smeldzi.
- Ar asu smeldzi sāpēja kakla dzīslas.
- Viņš piestāj un, sajuzdams kreisajā pusē pazīstamo neaso smeldzi, kas šodien no paša rīta skrubinās, atslejas pret margām.
- ..Pazīst tulznu smeldzi cietās rokas.
2.Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
PiemēriVientulības smeldze.
- Vientulības smeldze.
- Atmiņu smeldze.
- Pārdzīvot šķiršanās smeldzi.
- ..bija lapkritis, kas dienas gaismā pārsteidz ar krāsu prieku, bet, uznākot tumsai, apņem cilvēku ar pamestību un klusu smeldzi.
- Iva pazina daudzas meitenes, kas ātri apprecējās un pēc tam slēpa sirdī smeldzi, tvīka pēc kaut kā un ilgojās..
- Smeldze [Emīla] Dārziņa mūzikā izpaužas galvenokārt kā kvēlas izteiksmes slāpēšana ar maigiem, samierinoši glāstošiem mūzikas tēliem..
Avoti: 7-2. sējums