Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smeķēt
smeķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; novec.
1.parasti 3. pers.; intrans. Garšot1.
PiemēriŠim Cepešu vajagot! Ko domā... Kad būtu jāiet saimnieka arklam pakaļ, tad smeķētu tā pati.. siļķe un skābā putra.
2.trans. Garšot2.
PiemēriSmeķēt sieru.
Avoti: 7-2. sējums