smējīgs
smējīgs -ais; s. -a, -ā
smējīgi apst.
1.Tāds, kas smeļas. Tāds, kas mēdz bieži smieties.
PiemēriSmējīga meitene.
- Smējīga meitene.
- Strādāt kopā ar Elvīru bija daudz patīkamāk. Viņa pati it kā kļuva jaunāka un lokanāka, draiskāka un smējīgāka.
- Kā mums zināms, Sproģis vispār bija smējīgs puisietis un visnotaļ nenopietns tips..
- Es esmu smējīgs, man patīk smiet, Pat draugu vājības jocīgas šķiet.
1.1.Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība. Zobgalīgs.
PiemēriNanijas smējīgā izvairība Indriķi satrieca pilnīgi ļenganu.
- Nanijas smējīgā izvairība Indriķi satrieca pilnīgi ļenganu.
Avoti: 7-2. sējums