smēķējams
smēķējams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → smēķēt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds, ko izmanto smēķēšanai.
PiemēriSmēķējamā tabaka.
- Smēķējamā tabaka.
- Smēķējamais papīrs.
- Druviņš.. meklē rokām pa gultu smēķējamās lietas. Piebāzis pīpi, viņš aizdedzina spičku un sāk smēķēt.
3.lietv. nozīmē: smēķējamais, -ā, v.; sar. Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe). Smēķis.
Piemēri..braucējs paņem no kārbiņas un iesprauž sev mutē papirosu, tad nesteigdamies izvelk no kabatas.. šķiltavas un, uguni uzšķīlis, aizdedzina.. savu smēķējamo.
- ..braucējs paņem no kārbiņas un iesprauž sev mutē papirosu, tad nesteigdamies izvelk no kabatas.. šķiltavas un, uguni uzšķīlis, aizdedzina.. savu smēķējamo.
- ..Saulesvīrs vēlreiz pielādēja raķešpistoli.. Nosvieda zemē smēķējamā neizdegušo galu un samina ar papēdi.
Avoti: 7-2. sējums