Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smēķēt
smēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
PiemēriDaudz smēķēt.
1.1.trans.
PiemēriSmēķēt cigāru.
Avoti: 7-2. sējums