smējējs
smējējs -a, v.
smējēja -as, s.
1.Darītājs → smieties.
2.Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
PiemēriMeistars, pazīdams Jurīti, viņa vājības un krietnumu, izturējās cilvēciski, kā vīrs pret viru, ne tā, kā dažs labs smējējs, kas mīlēja pataustīt Jurīša vārīgākās vietas.
Avoti: 7-2. sējums