smējējs
smējējs -a, v.
smējēja -as, s.
1.Darītājs → smieties.
2.Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
PiemēriMeistars, pazīdams Jurīti, viņa vājības un krietnumu, izturējās cilvēciski, kā vīrs pret viru, ne tā, kā dažs labs smējējs, kas mīlēja pataustīt Jurīša vārīgākās vietas.
- Meistars, pazīdams Jurīti, viņa vājības un krietnumu, izturējās cilvēciski, kā vīrs pret viru, ne tā, kā dažs labs smējējs, kas mīlēja pataustīt Jurīša vārīgākās vietas.
- Reiz mūsu.. sarunas ar Rozīti [lelli] nejaukā kārtā iztraucēja Fricis - pamātes brālis,.. liels smējējs.
Avoti: 7-2. sējums