Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smējējķauķis
smējējķauķis -ķa, v.
Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
PiemēriIedzeltenais smējējķauķis.
Avoti: 7-2. sējums