Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smēķis
smēķis -ķa, v.; sar.
Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
Piemēri..viņš pa kabatām sameklē sērkociņus, cigarešu kārbiņu un izkrata sev vienu smēķi.
  • ..viņš pa kabatām sameklē sērkociņus, cigarešu kārbiņu un izkrata sev vienu smēķi.
  • ..vīri satin un tāpat sēdēdami aizkūpina smēķus..
  • ..koridors no grīdas līdz griestiem bija jau piepildīts ar ziliem smēķa dūmiem.
Avoti: 7-2. sējums