uzburbuļot
uzburbuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt burbuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
Piemēri..Palagzde pavasara palos uzburbuļoja.
- ..Palagzde pavasara palos uzburbuļoja.
- Stieplē iekārts, virs oglēm šūpojās apjomīgs skārda bundulis, tajā teju, teju uzburbuļos ūdens.
- No purva ūdens, kā arī no dūņainiem ezeriem reizēm uzburbuļo purva gāzes.
- Nora sēd virtuvē pie pavarda un taupīgi baro uguni. Tējas ūdens uzburbuļojis jau trešo reizi, tagad kanna slinki sīc.
Avoti: 8. sējums