atzarot
atzarot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
PiemēriKoks, kas atzarojis līdz logam, jānocērt.
2.trans. Atbrīvot (koku) no zariem.
PiemēriCirsmā ir daudz jauniešu. Daži rosās ap garajām kokmateriālu grēdām, atzaro traktora pievestos kokus..
Avoti: 1. sējums