atzarot
atzarot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
PiemēriKoks, kas atzarojis līdz logam, jānocērt.
- Koks, kas atzarojis līdz logam, jānocērt.
1.1.Atzaroties2.
PiemēriNo upes atzaro mazas tērcītes.
- No upes atzaro mazas tērcītes.
- Dažām no šīm [auga] sugām ziedi attīstās uz kailajām saknēm, kas atzaro no stumbra zemes tuvumā.
2.trans. Atbrīvot (koku) no zariem.
PiemēriCirsmā ir daudz jauniešu. Daži rosās ap garajām kokmateriālu grēdām, atzaro traktora pievestos kokus..
- Cirsmā ir daudz jauniešu. Daži rosās ap garajām kokmateriālu grēdām, atzaro traktora pievestos kokus..
- No resgaļa līdz pašai smailajai galotnītei kokus rūpīgi atzaro, lai ne metrs, ne centimetrs derīgās koksnes neietu zudumā.
Avoti: 1. sējums