ieplaiksnīties
ieplaiksnīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Iesākt plaiksnīties. Īsu brīdi plaiksnīties.
PiemēriLaiku pa laikam ieplaiksnās zibens, te kā dzeltena čūska aizlocīdamies pa horizontu, te kā ugunīga bulta aizšaudamies lejup.
- Laiku pa laikam ieplaiksnās zibens, te kā dzeltena čūska aizlocīdamies pa horizontu, te kā ugunīga bulta aizšaudamies lejup.
- Tanī [ekrānā] zināmos intervālos ieplaiksnās ēnainas, neregulāri izvietotas svītras. Pazūd, un atkal jaunas.
- pārn. ..lāgiem ziemas vīra [februāra] sejā ieplaiksnās pavasarīgs smaids, svina mākoņu spraugās atvizuļo zila gaisma.
- pārn. Viņas zemapziņā ieplaiksnījās cerību dzirkstelīte, ka varbūt Ojārs ieradīsies kopā ar Ģirtu.
Avoti: 3. sējums