iesmelties
iesmelties -smeļos, -smelies, -smeļas, pag. -smēlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → iesmelt. Tikt iesmeltam.
PiemēriCik viegli bija iet, kad zem kājām ciets pamats, kad nebija jāzīlē, kur likt nākamo soli, lai apavos neiesmeltos dubļi un pati nepakristu!
- Cik viegli bija iet, kad zem kājām ciets pamats, kad nebija jāzīlē, kur likt nākamo soli, lai apavos neiesmeltos dubļi un pati nepakristu!
- Viņas brida pa ieliņas smilti un neskaitās, ja tā brīžam teju, teju iesmēlās kurpē..
1.1.Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriKausā iesmējās daudz biezumu.
- Kausā iesmējās daudz biezumu.
2.trans.; sar. Iesmelt sev (ko).
PiemēriIesmelties šķīvī putru.
- Iesmelties šķīvī putru.
Avoti: 3. sējums