Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesmelties
iesmelties -smeļos, -smelies, -smeļas, pag. -smēlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → iesmelt. Tikt iesmeltam.
PiemēriCik viegli bija iet, kad zem kājām ciets pamats, kad nebija jāzīlē, kur likt nākamo soli, lai apavos neiesmeltos dubļi un pati nepakristu!
1.1.Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriKausā iesmējās daudz biezumu.
2.trans.; sar. Iesmelt sev (ko).
PiemēriIesmelties šķīvī putru.
Avoti: 3. sējums