Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizelsties
aizelsties -elšos, -elsies, -elšas, pag. -elsos; parasti divd. formā: aizelsies, aizelsdamies; refl.
Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
PiemēriZēns skrien aizelsdamies.
  • Zēns skrien aizelsdamies.
  • Gar baļķu grēdas stūri atgriezās Mērķis, aizelsies no straujā skrējiena.
  • Aizelsusies dusmās, viņa.. stāstīja ilgi, pusraudādama.
  • Viņš piepeši it kā aizelšas. Paliek pavērtu muti un lēnām atsēžas uz klavieru soliņa. Saimniece arī pieceļas. "Kas jums ir?" Bet viņš atkal atdabūjis elpu.
  • pārn. ..vējš, dzenādams sniegu, aizelsies skraida gar pakšķiem..
Avoti: 1. sējums