beztiesisks
beztiesisks -ais; s. -a, -ā
beztiesiski apst.
1.Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
PiemēriJo sevišķi beztiesisks bija sievietes stāvoklis [pirmsrevolūcijas Krievijā].
1.1.sar. Beztiesīgs.
PiemēriE. Birznieks-Upītis parāda, ka latviešu zemnieks muižas priekšā ir beztiesisks. Muižnieks var viņu apspiest un ekspluatēt, var izlikt no mājām un pilnīgi izputināt, taisnību viņam velti meklēt.
Avoti: 2. sējums