uzsprukt
uzsprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.; sar.
Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVāvere uzsprūk priedes galotnē.
- Vāvere uzsprūk priedes galotnē.
- Viņš [kaķis] vēroja, ka koki te visi tādi pasīki un kurā varētu uzsprukt briesmu brīdī.
- Meitēns paspējis uzsprukt uz krāsns.
Avoti: 8. sējums