tiece
tiece -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → tiekties1.
PiemēriViņa [diriģenta] «roku» raksturo tiece pēc dziedoša, ansamblī izsvērta orķestra kopskanējuma.
2.Darbība, process → tiekties2.
PiemēriViņa vienlaikus it kā tiecas pie manis un vairās no manis. Un es nevaru pateikt, vai stiprāk viņā ir tieces vai bēdzes spēks.
Stabili vārdu savienojumiTieces rajons.
Avoti: 7-2. sējums