ticēt
ticēt ticu, tici, tic, pag. ticēju; intrans.
1.Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
PiemēriTicēt zinātnes sasniegumiem.
- Ticēt zinātnes sasniegumiem.
- Ticēt ārstam.
- Stipri ticēt.
- Akli ticēt.
- Valters: Vienmēr vajag ticēt savai laimei. Var vai nevar, bet vajag ticēt!
- Un nekad nebūs miera virs zemes tiem, kas citiem pāri darījuši. Dzīves dzelžainais likums ir nepielūdzams. Un cilvēki ticēja. Tā stunda sitīs.
- Kristus tur [altāra gleznā] virs ūdeņiem kā smiltīm Iet un negrimst, tāpēc ka viņš tic sev, Savam garam, darbam, ko viņš dara.
- Jaunība ir ticība brīnumam. Jauni būdami, mēs neprasām, vai mūsu vēlēšanās ir prātīga, attaisnojama, iespējama. Mēs ilgojamies un ticam, ka ilgotais piepildīsies tikai tādēļ, ka mēs to tik ļoti gaidām.
- pārn. Un viņa, topošā agronome, tā prot pelt tēva darbu, ka man grūti ticēt savām ausīm.
- pārn. Acis nemaz lāgā negrib ticēt, ko rokas padarījušas.
- «Un bez tevis, tici vai netici, man nekas uz pusi tā nesmēķē kā kopā ar tevi!»
Stabili vārdu savienojumiNeticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm idioma — Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm idioma — Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- Ticēt uz vārda idioma — Pilnīgi ticēt katra teiktajam.
- Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet — Saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
1.1.Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
PiemēriPēcpusdienās ne reizi pat viņa netaisījās uz rados iešanu, lai vēlu vakarā nebūtu jāatgriežas. Tik maz viņa pati ticēja palikšanai tur pie radiem.
- Pēcpusdienās ne reizi pat viņa netaisījās uz rados iešanu, lai vēlu vakarā nebūtu jāatgriežas. Tik maz viņa pati ticēja palikšanai tur pie radiem.
- Viņš Jukumam paradis ticēt visās lietās, tas ir tāds cilvēks - nemelo.
- Marte: Treņus ir tāds pats muļķis kā tu, ja domā, ka Mindaugs viņam uzticas. Bet viņš netic nevienam.
2.rel., mit. Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
PiemēriTicēt Dievam nozīmē iegūt pieredzi par vēl kādu realitāti mūsos, saskaņā ar kuru savā dzīvē iegūstam līdzsvaru, mieru un dzīves jēgas izpratni.
- Ticēt Dievam nozīmē iegūt pieredzi par vēl kādu realitāti mūsos, saskaņā ar kuru savā dzīvē iegūstam līdzsvaru, mieru un dzīves jēgas izpratni.
- Kas tic, tas būs redzējis mīļo Māru pusdienas laikā steidzamies.
- Mans krusttēvs ļaunai acij tic, Kas nobrīnē ikvienu.
Avoti: 7-2. sējums