Paplašinātā meklēšana
Meklējam ticēt.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (38):
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- plastikācija Darbība, process --> plasticēt.
- domestikācija Darbība, process domesticēt.
- ticams Divd. --> ticēt.
- uzticams Divd. --> uzticēt.
- ticētgriba Griba ticēt.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- neticams Nol. divd. --> ticēt.
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
- aizgādnis Persona, kam uzticēta aizgādnība (1).
- Ticēt uz vārda Pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- Ticēt uz vārda Pilnīgi ticēt katra teiktajam.
- Neticīgais Toms Saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- Varas bezdarbība Stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties. Tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus. Uzticams.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- nevīžīgs Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt. Arī ārkārtīgs.
- Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Nodot stafeti Uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
- Dāvāt uzticību Uzticēties.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
ticēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV