nevīžīgs

nevīžīgs -ais; s. -a, -ā

nevīžīgi apst.

1.Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Nolaidīgs, nekārtīgs.

PiemēriNevīžīga saimniece.

Nevīžīga saimniece.
Nabaga Alīda... kļuvusi tik nevīžīga, ka netīk ne redzēt. Nemazgājusies, nesukājusies, pat nesapogājusies, kā nākas, nošļukušām zeķēm, izmītām čībām.
Te [pieturvietā] glīti pagatavoti iežogojumi, lai nevīžīgi braucēji neaplauztu krūmus, nenomīdītu puķes.

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

PiemēriViena, otra kādreiz stalta un balta sieva staigāja nevīžīgi ģērbusies, nemazgātu muti..

Viena, otra kādreiz stalta un balta sieva staigāja nevīžīgi ģērbusies, nemazgātu muti..
Nekad nebiju redzējis tik daudz grāmatu. Nevīžīgi samestas, tās klāja visu grīdu.

2.Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.

PiemēriNevīžīgs darbu vadītājs.

Nevīžīgs darbu vadītājs.
Nevīžīga lopkope.
Kņazs bija nevīžīgs saimnieks. Viņa zemi apstrādāja kā pagadījās, par augu seku bija pat kaķiem jāsmejas..
..apakšā [ugunskuram salika] sausus egļu zarus un šķilas, kas nomētājušās nevīžīgam malkas vedējam..

2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

PiemēriVezums laikam nevīžīgi sasiets un braucot viens maiss nemanot izkritis.

Avoti: 5. sējums