aizgādnis
aizgādnis -ņa, v.
aizgādne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Persona, kam uzticēta aizgādnība1.
PiemēriBāreņu aizgādnis.
- Bāreņu aizgādnis.
- Būt par aizgādni.
- Iecelt nepilngadīgajam aizgādni.
- ..es esmu Ciepslienes [atraitnes] aizgādnis un bāriņu [bāreņu] aizstāvis, man jāredz, kā klājas atraitnei ar bērniem.
Avoti: 1. sējums