Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plasticēt
plasticēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; ķīm., fiz.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
PiemēriPlasticēt kaučuku.
Avoti: 6-2. sējums