plarkšķis
plarkšķis -ķa, v.
plarkšis -ša, v.; retāk
Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
PiemēriTālumā dzirdams motocikla motora plarkšķis.
- Tālumā dzirdams motocikla motora plarkšķis.
- «Tā ir primitīva mūzika, plarkšķis,» es turpinu kaitināt.. muzikantu.
- ..Jēkabs grozījās ap muzikantiem un, dabūjis no tiem ragu, izpūta tādus plarkšķus, ka meičas spiegdamas bāza pirkstus ausīs.
Avoti: 6-2. sējums