plarkšķināt
plarkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
plarkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
PiemēriPlarkšķināt veco motoru.
- Plarkšķināt veco motoru.
1.1.intrans.
PiemēriTālumā plarkšķināja motorlaiva. Drīz jānāk kuģītim. Rimts brīdis starp divām nebeidzamas steigas straumēm.
- Tālumā plarkšķināja motorlaiva. Drīz jānāk kuģītim. Rimts brīdis starp divām nebeidzamas steigas straumēm.
- «Es būšu lidotājs,».. rakstīju savā glītrakstīšanas burtnīcā, piezīmēdams klāt divplāksni un izkrāsodams to ar zīmuļkrāsām. Plarkšķinādams tāds bija skrējis pāri mūsu jumtam..
Avoti: 6-2. sējums