ticība
ticība -as, s.
1.Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
PiemēriTicība labajam.
2.rel., mit. Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
PiemēriTicība dieviem.
Stabili vārdu savienojumiTicības apliecība (arī apliecinājums).
3.rel., mit. Reliģijas virziens, arī konfesija. Arī noteikta mitoloģiska sistēma.
PiemēriLuteriešu ticība.
Stabili vārdu savienojumiTicības brīvība.
Avoti: 7-2. sējums