tieksme
tieksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
PiemēriTieksme apliecināt sevi.
1.1.Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi. Eksistences veids (augiem).
PiemēriTieksme pēc saules gaismas.
1.2.Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
PiemēriMūsdienās daudzi zinātnieki atzīst, ka eksistē pārmantota jutība, konstitucionāla tieksme saslimt ar alerģiskajām slimībām.
2.Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
PiemēriFizikāla ķermeņa tieksme saglabāt līdzšinējo stāvokli.
Avoti: 7-2. sējums