tieksme
tieksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
PiemēriTieksme apliecināt sevi.
- Tieksme apliecināt sevi.
- Tieksme pēc zināšanām.
- Tieksme pēc uzslavām.
- Neapvaldāmas tieksmes.
- Ilonai piemīt pa pusei neapzināta tieksme palīdzēt, gādāt par kādu.
- ..Madim un Viktorijai nekādā ziņā nevar pierakstīt mietpilsoniska pašlabuma tieksmes pārsvaru..
- Vislielākā daļa cilvēku dzer kompānijas pēc, nejūtot sevišķu tieksmi pēc alkohola.
- pārn. Franču literatūrā viscaur vērojama tieksme izstudēt cilvēku, viņu pazīt, viņu gleznot, iespiesties viņa iekšienes noslēpumos un viņu mācīt dzīvot.
1.1.Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi. Eksistences veids (augiem).
PiemēriTieksme pēc saules gaismas.
- Tieksme pēc saules gaismas.
- Plēsonīgas tieksmes.
- ..vāverēm ir izteikta tieksme uz sinantropismu, un tās labprāt uzturas apdzīvotu vietu parkos, dārzos un kapsētu apstādījumos.
- ..mārrutkiem ir tieksme veidot daudzas lapu rozetes..
1.2.Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
PiemēriMūsdienās daudzi zinātnieki atzīst, ka eksistē pārmantota jutība, konstitucionāla tieksme saslimt ar alerģiskajām slimībām.
- Mūsdienās daudzi zinātnieki atzīst, ka eksistē pārmantota jutība, konstitucionāla tieksme saslimt ar alerģiskajām slimībām.
- Viņš ir enerģisks, izskatīgs liela auguma vīrietis ar tieksmi uz korpulenti..
2.Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
PiemēriFizikāla ķermeņa tieksme saglabāt līdzšinējo stāvokli.
- Fizikāla ķermeņa tieksme saglabāt līdzšinējo stāvokli.
- Šķidruma tieksme tecēt.
- Ķīmiska tieksme.
- Ja vielai, kas beržas [gar ko], ir tieksme satvert galvenokārt vienas zīmes lādiņu, tad tā elektriski uzlādējas.
- Tonālās mūzikas pamatā ir visu skaņu tieksme uz kādu noteiktu centru, ko sauc par toniku.
Avoti: 7-2. sējums