Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tielīgs
tielīgs -ais; s. -a, -ā
tielīgi apst., reti
1.Tāds, kas mēdz tielēties.
PiemēriTik pārgudrs un tielīgs, ka sevi tur par pašu gudrāko.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriTielīgi runāt.
Avoti: 7-2. sējums