tiekties
tiekties tiecos, tiecies, tiecas, pag. tiecos; refl.
1.Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
PiemēriEs tiecos pēc dabiskuma, tiecos pēc sevis. Cik bieži gribas uzspēlēt, tēlot, bet tas viss ir neīsti.
2.Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
PiemēriAiz muguras viņu lamāja par izvirtuli un netikli, bet pēc viņa kāroja un tiecās.
3.Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
PiemēriTrīs soļus uz priekšu viņi [strēlnieki] vēl tiecas, Trīs soļus uz zemes likt..
3.1.Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
PiemēriMeitenīte, tiecoties pēc pazīstamā ēdiena, iekrita tajā ar abām plaukstiņām..
Avoti: 7-2. sējums