spicēt
spicēt -ēju, -ē, pag. -ēju; trans.; savienojumā "spicēt ausis"; sar.
1.Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
PiemēriBet jau mostas Un spicē ausis savās migās suņi.
- Bet jau mostas Un spicē ausis savās migās suņi.
1.1.Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
PiemēriInženieris Jānis sarunā nepiedalās, tāpēc viņš redz, ko strīdinieki nepamana: ļaudis pie blakusgaldiņiem spicē ausis.., skatās, ka priekšsēdētāja ar galveno agronomu ecējas.
- Inženieris Jānis sarunā nepiedalās, tāpēc viņš redz, ko strīdinieki nepamana: ļaudis pie blakusgaldiņiem spicē ausis.., skatās, ka priekšsēdētāja ar galveno agronomu ecējas.
- Tagad laiki tik nedroši, ka jāpiesargās pat sava paša mājā: neesi skaļāk iepīkstējies, kad muiža jau spicē ausis.
Avoti: 7-2. sējums