nepatiesība
nepatiesība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību.
PiemēriSejas [gleznā] pašas par sevi izskatījās diezgan loģiskas. Nepatiesība slēpās daudz dziļāk.
- Sejas [gleznā] pašas par sevi izskatījās diezgan loģiskas. Nepatiesība slēpās daudz dziļāk.
- Naturālisms var būt arī nepatiess. Smiļģis necieta nepatiesību.
- «Cilvēkam jāprot uzklausīt kā patiesību, tā nepatiesību.»
1.1.Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
PiemēriVai ar to būtu pasacīts, ka pēdējos gados nav radušies labi uzvedumi? Tā būtu nepatiesība.
- Vai ar to būtu pasacīts, ka pēdējos gados nav radušies labi uzvedumi? Tā būtu nepatiesība.
- Viņa necieta melus un pat atminēties nevarēja, kad būtu kādreiz runājusi nepatiesību, bet šoreiz nolēma Visvalža nākotnes dēļ to darīt.
Stabili vārdu savienojumiRunāt (arī teikt) nepatiesību.
- Runāt (arī teikt) nepatiesību — Melot.
Avoti: 5. sējums