dergties
dergties parasti 3. pers., derdzas, pag. derdzās; refl.
Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
PiemēriSkaidriem un dzejiskiem vārdiem.. [dzejniece] izsaka to, ko viņa ienīst, kas viņai derdzas, viņu sāpina, viņā rada negantas dusmas..
- Skaidriem un dzejiskiem vārdiem.. [dzejniece] izsaka to, ko viņa ienīst, kas viņai derdzas, viņu sāpina, viņā rada negantas dusmas..
- Andrejs nesaprata, kādēļ, bet, tikko viņš ieraudzīja Gulbi, sanāca dusmas. Derdzās skatīties ākstīgajās kustībās, dzirdēt pārspīlēti iztapīgo un laipno balsi.
- Cik nožēlojami izskatās piedzēruši cilvēki. Pat runāt ar viņiem derdzas.
- Nāves ieroči un lodes viņam derdzas, šie drausmīgie rēgi viņu vajā pat miegā.
Avoti: 2. sējums