savējais
savējais s. -ā; pieder vietn.
1.adj. nozīmē Tāds, kas kādam pieder, piemīt. Savs (1).
PiemēriElmārs atguvās un juta, ka tur Irīnās roku savējā..
- Elmārs atguvās un juta, ka tur Irīnās roku savējā..
- Viņa satausta mēteli. Nē, tas nav viņas. Atrod savējo un apvelk.
- Ar akmeņiem ir tā: kad tu šķilu esi pasvēris un bomis vairāk neņem, otram ar savējo vajag būt klāt kā naglai, citādi [akmens] atšļūk atpakaļ bedrē..
2.lietv. nozīmē Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
PiemēriMāra: Tu nezini, ko tas nozīmē - gadiem ilgi dzīvot svešā malā, svešos ļaudīs... un pastāvīgi domāt par savējiem tālumā...
- Māra: Tu nezini, ko tas nozīmē - gadiem ilgi dzīvot svešā malā, svešos ļaudīs... un pastāvīgi domāt par savējiem tālumā...
- Ja nebūtu jāiet pie savējiem, Zigis nudien nez vai būtu atsacījies no naktsmājām.
- Skanēja rokas granātu sprādzieni - tur Vilciņa kaujās grupa lauza ceļu savējiem.
Avoti: 7-1. sējums